~ Ieguvums ~
~ Šodien iepazinos ar fantastisku cilvēku vārdā Edīte. Pavadījām vairākas stundas gatavojot kūku* un pļāpājot. Jā, šoreiz gribas teikt – pļāpājot. Jo parasti apspriežot valstiskas, sociālas un uzņēmējdarbībai svarīgas tēmas – neierastas sarunas pie kūkām :), ir smagnēja sajūta. Bet šodien! Šodien es jutos tik pacilāta un iedvesmota. Un atskārtu divas jaunas patiesības priekš sevis.
Kādu laiku, meklēju sākumu – vājprātam, bezprātam, kad sākās cilvēka dzīšanās pēc lūztošas mantas un brūkošas sistēmas spodrināšanas. Rokoties tālāk un dziļāk, saprotu, ka tas ir noticis vēl pirms manas dzimšanas, un vēl agrāk, un vēl vienu paaudzi senāk. Protams, ir vēlme izprast esošo situāciju. Ar savu apziņu nespēju rast skaidrojumu. Kā cilvēks var nemīlēt sevi tik ļoti, tik ļoti, ka bedre no kuras ir jāizraušas ārā, kļūst arvien dziļāka? Kā mana mīļā Latvija turpina karināt sev skaistu pērļu virteni, ja tā ir pārrauta? Kas manai mīļai Latvijai dod vēl spēku posties un ticēt? Ideālisti**! Jā, Latvijas pamats ir stipri, gaiši un mīloši cilvēki – Ideālisti. Tie dara tik daudz, tik daudz unikālu lietu, par ko vairumam nav nojausmas. Uz žurnāla vāka tie nespīd. Tie masām nav interesanti un skaļi. Kas, manuprāt, ir visinteresantākais? Tie ir pelti, un viņu domas un zinības izsmietas. No sirds ticu, ka Ideālisti ir gaismas nesēji. Bez viņiem valsts masas un sistēma nebūtu spējīga izdarīt nākamo ieelpu.
Otra atskārsme ir par, manu pašas, šī brīža nodarbošanos. Klasifikatorā – konditors. Tā ir sarakstā pie strauji iznīkstošajām profesijām. Kādēļ? Tā ir kas vairāk kā Macarons greznība un pulveru vieglums. Šoreiz nav par miltu produktiem uzturā – vajadzību vai nē, realitāti, kādēļ milti ir tik neieredzēta izejviela; treknumu un svētku īpašību pārņemšana ikdienas dzīvē. Šobrīd notiek straujas pārmaiņas no klasisku izejvielu pielietojamības konditorejā uz gatavu pulveru un masu izmantošanu. Skolās, kur tiek gatavoti topošie konditori, tiek demonstrēta lielražotāju brīnumainā produkcija – samaisi un cep, ir pilnīgi vienalga, kas ir pats maisītājs un cepējs, jo rezultāts vienmēr būšot vienādi kvalitatīvs. Nesenā pagātnē inovatīvās izejvielas bija dārgs prieks mazam ražotājam. Tagad tas ir mainījies – arī mazais var padoties, vienmēr būt perfekts un košs!
Bez prāta. Bez gribas. Bez spējas sagaršot un izbaudīt.
*Kūka sanāca saldāka kā citkārt. Pat kūku smagnējās tēmas nespēja ietekmēt un sabojāt.
**Ideālists – cilvēks. Latvijas pamats. Unikums un dārgums. Pozitīvs, sirsnīgs un patiess. Tas, kurš vēlas dzīvot Latvijā, tas kurš domā un dara uz ilgtspējības bāzes. Tas, kurš iedvesmo otru Ideālistu! Un varbūt pavelk līdzi kādu materiālistu.
Paldies, Edīte, Tev par fantastisko sarunu!
Elīna,
12.02.2017; 23:46
